Viss sākas no cilvēka: novadpētniecības pieredze Augšdaugavas novadā
Šī gada 20. un 21. maijā norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens “No vietas stāsta līdz mantojuma saglabāšanai – novadpētniecības pieredze Augšdaugavas novadā”, kurā satikās 40 dalībnieki no Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novadiem. Braucienā piedalījās novadu bibliotekāri, biedrību pārstāvji un novadpētniecības krājumu speciālisti, lai iepazītu dažādas pieejas vietējā mantojuma saglabāšanā, pētniecībā un komunikācijā.
Pieredzes izzināšana sākās Daugavpilī, Rotko muzejā un tā krājumā, kur Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne sniedza ieskatu muzeja krājuma darbā, kā arī ļāva dalībniekiem ielūkoties krājuma ikdienas procesos. Brauciena turpinājumā dalībnieki apmeklēja Naujenes Novadpētniecības muzeju, Slutišķu vecticībnieku kultūrvēsturiskā mantojuma vietu, Naujenes bibliotēku, Medumu Pirmā pasaules kara muzeju, Dvietes muižu un Paula Sukatnieka māju “Apsītes”.
Īpaši vērtīga šī pieredze bija Zemgales dalībniekiem, kuriem bija iespēja iepazīt cita reģiona novadpētniecības praksi, vietējo kopienu darbu un piemērus, kā kultūrvēsturiskais mantojums var kļūt par dzīvu, pieejamu un sabiedrībai nozīmīgu stāstu.
Apkopojot dalībnieku ieguvumus no brauciena, veidojās vairākas būtiskas atziņas:
- Novadpētniecības lielākā vērtība ir cilvēki.
Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka visvairāk iedvesmoja sastaptie cilvēki – entuziasti, gidi, muzeju un bibliotēku darbinieki, biedrību pārstāvji un vietējās kopienas cilvēki, kuri ar sirdsdegsmi rūpējas par savas vietas vēsturi. Dalībnieki atzina, ka tieši cilvēka aizrautība, mīlestība pret savu dzimto vietu un pārliecība par darāmo spēj iedvesmot arī citus.
- Novadpētniecība nav tikai materiālu vākšana un glabāšana.
Atsauksmēs vairākkārt izskanēja doma, ka novadpētniecība ir dzīvs process. Tā ietver ne tikai vēstures faktu, priekšmetu, fotogrāfiju un atmiņu apkopošanu, bet arī spēju šīs liecības skaidrot, sasaistīt ar cilvēku dzīvesstāstiem, tradīcijām un vietas identitāti. Novadpētniecība palīdz izprast, kā vēsture, cilvēku likteņi un pasaules notikumi atklājas konkrētā vietā.
- Vietas stāstam ir vajadzīga laba pasniegšana.
Dalībnieki uzsvēra prezentācijas prasmju nozīmi, stāstniecību un spēju mantojumu padarīt saprotamu dažādām auditorijām. Redzētie piemēri apliecināja, ka vēsturiskas tēmas iespējams parādīt saistoši, emocionāli un mūsdienīgi, ja aiz tām stāv zinošs un pārliecināts cilvēks. Vietas stāsts kļūst spēcīgs tad, ja to prot nodot tālāk.
- Arī nelielās kopienās paveiktajam ir nozīme.
Brauciena laikā dalībnieki redzēja dažādus piemērus, kur ieguldīts gan projektu finansējums, gan vietējo cilvēku darbs, enerģija un neatlaidība. Īpaši tika izcelts biedrības “Dvietes vīnogas” paveiktais Dvietes muižā un Paula Sukatnieka mājā “Apsītes”. Šie piemēri dalībniekiem deva pārliecību, ka arī nelielās vietās iespējams īstenot nozīmīgas idejas. - Klātienes pieredzes apmaiņa dod jaunas idejas un stiprina sadarbību.
Dalībnieki priecājās par iespēju satikties un apmainīties pieredzē ar kolēģiem no citiem novadiem. Šādas tikšanās palīdz ieraudzīt, ka daudzviet izaicinājumi ir līdzīgi, taču risinājumi var būt ļoti dažādi. Brauciens deva jaunas idejas izstādēm, krājumu izmantošanai, vietējo iedzīvotāju atmiņu apkopošanai, kopienas iesaistei un mantojuma interpretācijai.
Īpaši aizkustināja kādas dalībnieces atsauksmes un dalīšanās ar Vandas Gronskas vārdiem: “Kāpēc mēs to darām? Mēs to visu atjaunojam un saglabājam saviem bērniem. Un viņi atgriezīsies!”
Paldies visiem dalībniekiem par iesaisti, atvērtību un vērtīgajām atziņām!
Projekts “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, Nr. 25-00-C0LA19.332-000001, tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”.
