Aktualitātes

Lai stiprinātu pilsonisko līdzdalību, demokrātijas kultūru un attīstītu kopienas aicinām iedzīvotājus piedalīties kopienu semināros “ES VARU”

SEMINĀRA LAIKĀ IEGŪSIET:

• Izpratni un pieredzi, ka dažādība ir vērtība;
• Izpratni par dialoga nozīmīgumu kopienas attīstībā;
• Izpratni par kopienas procesiem un savu vietu tajā;
• Sevis un citu apzināšanās kā resursu kopienas attīstībā;
• Iemācīsieties rast risinājumus kopienu izaicinājumiem;
• Veidosiet jaunas un paliekošas sadarbības dalībnieku starpā;
• Padarīsiet dzirdamu kopienas balsi pašvaldības līmenī.

SEMINĀRI NOTIKS:

Krāslavas rajona partnerības darbības teritorijā Semināri notiek digtālajā vidē: https://us02web.zoom.us/j/7386250621

18. 05  Plkst. 14.00	Ezernieku pagasts, Dagdas novads.
19.05 Plkst. 10.00	Indras pagasts, Krāslavas pagasts.
19.05 Plkst. 14.00	Šķeltovas pagasts, Aglonas novads

Preiļu rajona partnerības darbības teritorijā. Par semināra norises formātu informācija sekos.

25.05 Plkst. 14.00	Līvānu novads.
26.05 Plkst. 10.00	Smelteres pagasts, Preiļu novads.
26.05 Plkst. 15.00	Riebiņu novads.

Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības “Kaimiņi” darbības teritorijā. Par semināra norises formātu informācija sekos.

01.06. Plkst. 14.00	Līksnas pagasts, Daugavpils novads.
02.06 Plkst. 10.00	Skrudalienas pagasts, Daugavpils novads.
02.06 Plkst. 15.00	Eglaines pagasts, Ilūkstes novads.

SEMINĀRU VADĪS – Ieva Jātniece biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja ar pieredze NVO sektorā vairāk nekā 20 gadi un Daina Alužāne – kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” koordinatore.

• Nav nepieciešams iepriekš reģistrēties vai pieteikties;
• Lūgums pievienoties ne ātrāk kā 10 minūtes pirms semināra sākuma;
• Atverot adresi pārlūkprogrammā, atļaujiet kameras izmantošanu (Allow);
• Pieslēdzoties obligāti norādiet savu vārdu un uzvārdu.

Ceļojums Dienvidlatgales kopienu varēšanā.

Divas maija nogales nedēļas un jūnija pirmās dienas mums, biedrības „Ūdenszīmes” pārstāvēm Ievai Jātniecei un Dainai Alužānei pagāja Dienvidlatgales zīmē. Gan virtuāli, gan klātienē novadījām deviņus seminārus ciklā „ES varu!”

Semināri norisinājās Krāslavas lauku partnerības, Preiļu lauku partnerības un Ilūkstes un Daugavpils novadu partnerības „Kaimiņi” teritorijās. Un to, cik daudz mēs varam, vajadzēja pierādīt mums visiem – gan projekta vadības grupai, gan semināru apmeklētājiem, gan mums, kā šī cikla vadītājām.

Covid 19 ierobežojumu un tuvo pašvaldību vēlēšanu laiks radīja blīvu izaicinājumu gaisotni, taču šādos gadījumos gandarījums par paveikto ir vēl jo lielāks. Pat šādā kontekstā Dienvidlatgales semināru cikls izcēlās ar savu spēku un daudzveidību!

Semināri Krāslavas novadā norisinājās tiešsaistē, un klātienei adresēto programmu nācās būtiski pārveidot. Pirmais seminārs pārsteidza ar lielo dalībnieku skaitu – vairāk nekā 40 cilvēki, oho! Un tas spilgti liecināja par lielo interesi piedalīties demokrātijas procesos, uzzināt jaunas metodes, dzirdēt stāstus par labajiem piemēriem. Un, galvenokārt, iepazīties ar citiem aktīvajiem kopienu cilvēkiem. Izdarījām visu – lekcijas klausījāmies, diskutējām, spēles demonstrējām, izstrādājām idejas līdzdalības budžeta iniciatīvām, un kaislīgi balsojām. Par operatīvu līdzdalību, reakciju uz mainīgo situāciju un svaigiem risinājumiem pasākumu norises laikā noteikti lielais paldies jāsaka Krāslavas partnerības koordinatorei Zanei Ločmelei!

Nākamajā nedēļā devāmies uz Preiļu un Līvānu novadiem, kur tomēr bija atrastas iespējas semināru norisei klātienē, ievērojot visus spēkā esošos ierobežojumus. Āra teritorijās, un viss! Mēs gribam satikt dzīvus cilvēkus, lai tur vai kas. Datorus nē, prezentācijas nē, sarunājamies! Jāteic, šāds piedzīvojums mums, pat kā pieredzējušām semināru vadītājām, bija patiesi iespaidīgs. Seminārs Līvānos norisinājās pilsētas stadionā, un tā auditorija – kundzes sudraba gados. Mazliet vēja un caurvēja, mazliet sporta treniņu fonā, tomēr nekas nespēja izjaukt pasākuma norisi. Nākamais seminārs – pie Smelteru aktīvās kopienas, kuras centrā ir skola. Skolotāji, pieredzējuši NVO darbinieki, no kuriem nemaz negribējās šķirties. Tomēr tas bija jādara,  jo mūs jau gaidīja Riebiņos. Ko tad te redzēsim? Jā – milzīga sporta halle un vidusskolas vecuma jaunieši. Citas metodes, citi materiāli, cits sarunas veids. Izmantojot vides piedāvājumu, dialoga spēli spēlējām uz vingrošanas matračiem, un tas atdzīvināja pat tos skolēnus, kuri uz pasākumu bija ieradušies, jo „skolotāja lika.”

Mājupceļā uz Sēliju ceļamies ar pārceltuvi. Lietus, negaiss, Daugavā spēcīgi viļņi. Šķiet, ka otru krastu nesasniegsim. Domājam – ko tad varētu piedāvāt nākamā nedēļa? Nu, vēl mēs neesam runājušas nevienā sakrālajā telpā, baznīcā vai tamlīdzīgi.

Jā, un tieši to arī pēdējā semināru cikla nedēļa piedāvāja! Līksnas pagastā pie atjaunošanas stadijā esošas muižas kapellas. Zem kapellas kapenes ar visām zārku nišām. Nišas gan tukšas. Āra lapenē sapulcējušās kundzes no Līksnas un Nīcgales. Ak, tik sen neesam satikušās, un tās Aizdaugavas meitenes gribam satikt, un parunāt, ko tad darīt rīt, ko jaunnedēļ. Paskat, kāds mums Līksnas parks( un tas patiešām ir uzmanības vērts), paskat, kāda kapella. Tieši zināšanas, kā pareizi darīt tālāk, tieši tās mums ir vajadzīgas! Līksnā mums aktīva iedzīvotāju kopa, kas jaudīgi darbojas. Nīcgalietes gan vēl meklē veidus, kā savu ciematu aktivizēt.

Kādas vides semināriem vēl ir iespējamas?

Sveicieni, saka Silene – seminārs norisināsies pļaviņā pie vakcinācijas centra! Centrs iekārtots Silenes skolā, tomēr tas piešķiļ īsti laikmetīgu dzirksti šai sarunai. Silenes, Skrudalienas dāmas jau ir pieredzējušas kopienu un NVO aktivitātēs, kopā darbojas gan pagastu pārvaldes, gan sabiedrības pārstāvji, gan skola. Šeit centrālo problēmu sagādā vienotas informācijas trūkums par NVO pieejamajiem resursiem, projektu konkursiem. Un valodas barjera ir pietiekami liela. Mums ir grūti uzrakstīt. Šķiet, ka tas nav mums…Protams, jebkuram no mums būtu grūti uzrakstīt projektu svešvalodā! Taču tādēļ pastāv savējie – ja ne šajā, tad kaimiņu kopienā noteikti būs kāds, kurš kļūdas izķers un pareizos formulējumus korektā valodā ieteiks.

Devītais, noslēguma seminārs, ir kā silta rabarberu plātsmaize. Šedere. Plašs un mīlīgs bērnu rotaļu laukums upes ielokā. Smaržo kalmes, upē gulbju pāris. Skatu uz ieliņu nosedz Kultūras nama un bibliotēkas vēsturiskā ēka. Kultūras nama vadītāja Rita, biliotekāre Ruta, jaunatnes lietu speciāliste Aļona, pagasta pārvaldnieks. Visas pagasta „atslēgas personas” – dziļi ieinteresētas savas vietas attīstībā. Un  šādas tikšanās rada gan patiesa gandarījuma izjūtu, gan jaunas idejas. Re, Kultūras nama ēkas otrais stāvs ir tukšs un neremontēts, kāda izstāžu zāle tur būtu! Un ne tikai izstāžu zāle – Radošā rezidence, ne mazāk. Iedomājieties, kāds skats uz upi no otrā stāva logiem…mākslinieki garā rindā stāvēs uz Šederes rezidenci.

Šajā dienā vairs nav jāsteidzas, un Šederes siltumu izbaudām nesteidzīgi, savelkot kopā visa devītnieka iespaidus. Nebraucām kā apmaksāti projekta lektori, kaut arī – liels paldies par šo iespēju! Braucām kā savējie pie savējiem. Runāt par svarīgām lietām. Par dzīvi un tās attīstību. Par to, ko mēs varam paveikt katrs savā ciematā un visi kopā. Radīt kopības un aizmugures sajūtu. Dienvidlatgalē noteikti var. ES varu. MĒS varam. Kurš tad cits vēl te būs tas varētājs?

Ieva Jātniece

Pilsoniskā līdzdalība Dienvidlatgales teritorijā

Ar iedzīvotāju viedokļu apkopojumu par pilsonisko līdzdalību var iepazīties te:

Aicinām jauniešus uz apmācībām “ATVĒRT CITAS DURVIS”

Lai novērstu emocionālo izdegšanu aktīvākajiem jauniešiem, kas darbbojas lauku kopienās aicinām pieteikties divu dienu apmācībām “Atvērt citas durvis”.

APMĀCĪBU LAIKĀ IEGŪSIET:

Spēju radīt labu paštēlu un uzturēt to, jo tas ļauj rīkoties droši, parliecinoši un bez liekas iekšējās šaubīšanās. Tas ļauj bez vilcināšanas izvēlēties un uzņemties pienākumus, kurus katrs no mums ir spejīgs veikt, un atteikties no tādiem pienākumiem, kas nav mūsu spēkos, tādēļ neizjūtot ne vainu, ne mazvērtību.

APMĀCĪBAS VADĪS:

Profesionāls treneris no Norvēģijas Henric Johansson

Profesionāla trenere Ieva Johansson

APMĀCIBAS NOTIKS:

2021. gada 11.-12. septembrī viesu mājā “Lejasmalas”, Krālslavas novads, Aulejas pagasts, Šķipi.

PIETEIKŠANĀS:

Pieteikšanās obligāta līdz 2021. gada 27. augustam norādot vārdu, uzvārdu, koktaktinformāciju un pārstāvēto lauku kopienu vai organizāciju. Rakstot uz e-pastu mudite.kiselova@gmail.com

Pēc pieteikuma saņmešanas dalībniekeim tiks izsūtīta organizatoriska informacija un apmācību darba kārtība

KAS VAR PIETEIKTIES:

Aktīvi jaunieši, kas darbojas vietējās lauku kopienās, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Apmacībās varēs piedalīties vakcinēti, izslimojuši COVID-19 vai derīgs negatīvs covid tests jauniešiem.

MĒS NODROŠINAM:

Apmācību norisi, uzturēšanos un ēdināšanu.

Drosme atvērt citas durvis

Šī gada 11.-12. septembrī jaunieši tikās divu dienu apmācībās “Atvērt citas durvis” par sevis pilnveidošanu un pilsonisko līdzdalību. Kopā pulcējās 15 dalībnieki no Krāslavas, Augšdaugavas un Preiļu novadiem, lai izprastu, kā mijiedarbojas motivācija darīt un darba rezultāts, cik sadarbības veidošanā ir svarīgas komunikācijas prasmes un kā katra iekšējie resursi un domāšanas veids ietekmē cilvēka lomu sabiedrībā.

Apmācības vadīja domāšanas vadīšanas eksperts Henric Johansson (no Norvēģijas) un neformālās izglītības un sadarbības trenere Ieva Johansson (no Latvijas). Lektori caur neformālās izglītības metodēm deva jauniešiem prasmes un zināšanas komunikācijā, motivācijā un sevis izzināšanā caur pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas kultūras prizmu. Tādā veidā jauniešiem dažbrīd neintreresējošas, garlaicīgas lietas un notikumus pasniedzot aizrautīgi un atraktīvi.

Pasākuma noslēgumā jaunieši atzina, ka apmācības mainīja domas pašiem par sevi un ļāva ieskatīties savos komunikācijas veidos ar apkārtējiem cilvēkiem. Radās izpratne par to, ka komunikācija ir atslēga jebkurai sadarbības veidošanai vai iessaistei notikumos, lai kaut ko mainīt savā dzīves vietā.

Apmācības “Atvērt citas durvis” notika Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģu grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” projekta “Es Dienvidltagalē varu” ietvaros.  Projekts ilgs līdz 2022. gada septembim, tāpēc aktuālajai informācijai par projekta aktivitātēm var sekot biedrības “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība „Kaimiņi””, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” un biedrības “Preiļu rajona partnerība” mājas lapās. Visas projekta aktivitātes notiek bezmaksas un tajās var piedalīties jebkurš lauku un pilsētas iedzīvotājs bez vecuma ierobežojumiem.

Ieva Jūhansone

Diskusija ar politiķiem Dienvidlatgalē “Vārds Laukiem”

Lai motivētu Dienvidlagales iedzīvotājus iesaistīties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un veidotu izpratni par lēmumu pieņemšanu un līdzdalības rezultātiem, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” aicina novada nevalstiskās organizācijas un aktīvos iedzīvotājus uz kopīgu diskusiju ar novada deputātiem.

Diskusijas notiks:

• 3.martā Krāslavas kultūras centrā ar Krāslavas novada deputātiem
• 9. martā Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” (Dobeles ielā 30, Daugavpilī) ar Augšdaugavas novada deputātiem
• 9.martā Līvānu uzņēmējdarbības centrā ar Līvānu novada deputātiem
• 10.martā Preiļu novada kultūras centrā ar Preiļu novada deputātiem.

Diskusiju vadīs pieredzējis moderators un pilsoniskās sabiedrības aktīvists Āris Ādlers.  Viņš ir vietu attīstības speciālists, kurš iestājas par iekļaujošu attīstību, kas paredz pastāvīga dialoga uzturēšanu starp iedzīvotājiem un pašpārvaldi. Ārim ir praktiska pieredze sabiedrības līdzdalības jautājumos pašvaldību un Eiropas līmenī. 

“Vārds laukiem” Krāslavā, Augšdaugavā, Līvānos un Preiļos

Akcenti, secinājumi.

Izpratne par līdzdalību katrā novadā ir saistīta ar ilgu gadu piekoptām, nepierakstītām tradīcijām pašvaldības un iedzīvotāju saiknes veidošanā un komunikācijas nodrošināšanā.  Diskusiju dalībnieki no Pašvaldības politiķu puses bija tie, kas jau regulāri uztur komunikāciju ar iedzīvotājiem un NVO, bet no iedzīvotāju puses bija aktīvākie cilvēki, kuriem jau ir labāka vai sliktāka darbības pieredze biedrībās vai līdzdalības procesos.  Dienvidlatgales novadu situācija daudz neatšķiras no kopējās Latvijas situācijas lauku teritorijās. Daudzas biedrības faktiski darbojas savu vai plašākas sabiedrības interesēs un saikni ar pašvaldību un politiķiem veido, meklējot gan morālu, gan resursu atbalstu savai darbībai vai sabiedriskā labuma aktivitātēm, ko tās veic vai plāno veikt. Šajā jomā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām veidojas pietiekami laba, jo lielākā daļa politiķu redz jēgpilnu biedrību darbību un pienesumu novadu vitalitātes nodrošināšanai. Novadi, kuros notikušas diskusijas, raksturīgi ar to, ka kāds no politiķiem pats darbojas kādā biedrībā vai arī savu sociālo aktivitāti īstenojis biedrībā. Tieši šī situācija radījusi ļoti integrētu sadarbības formu, kur bieži vien biedrību centieni sakrīt ar vietvaras politiķu politiskajiem mērķiem novadā.

Politiķu un iedzīvotāju tuvība (maza distance) rada iespēju, ka iedzīvotāji salīdzinoši vienkārši var uzrunāt savus priekšstāvjus un paust viedokli, problēmu vai ideju. Lielākais izaicinājums visur ir saistīts ar aktīvo kopienu spēju nevis konstatēt problēmas, bet ģenerēt idejas un tās virzīt īstenošanai caur pašvaldību (izņemot neliela apjoma iniciatīvas). Sadarbība ar pašvaldību lielā mērā tiek interpretēta kā sūdzību izskatīšana un problēmu risināšana, kur biedrības konstatē situāciju un vēršas pašvaldībā ar lūgumu uzlabot situāciju. Tikai dažas biedrības ir ļoti patstāvīgas un ir gatavas pašas īstenot savas idejas un ieceres, no pašvaldības prasot tikai, piemēram, līdzfinansējumu.

Ņemot vērā strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos Latgalē, pēdējo desmit gadu laikā, arī nevalstisko organizāciju dalībnieki izjūt aktīvu, pilsoniski ieinteresētu un atbildīgu iedzīvotāju trūkumu. Lauku teritorijās trūkst jaunu (t.sk. jauniešu) līderu, kas iesaistītos pilsoniskās līdzdalības jautājumus, rosinātu mūsdienīgas, inovatīvas ieceres.

Notikušo diskusiju pienesums novadu demokrātiskajiem procesiem saistīts ar kopīgu aktīvo iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju vienošanos, ka pilsoniskā iniciatīva un diskusiju kultūra ir būtiska pārdomātai vietu attīstībai.  Diskusiju laikā bija iespējams atjaunināt, iespējams, sen aizmirstas metodes, cilvēku iesaistes veicināšanai: apzināt, atbalstīt līderus, individuāla pieeja, kopīgu pasākumu rīkošana, dažādu iedzīvotāju grupu aktivizēšana utt. Svarīgi arī atzīmēt tās lietas, kur politiķi ir kā deputāti un kur kā darbinieki. Diskusiju norise novados tā ir kopēja vajadzība, lai sadzirdēt vienam otru un veidot sadarbību vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Būtiski veidot demokrātiskos procesus un diskusiju pieredzi caur konkrētu jomu iniciatīvām: uzņēmējdarbības centriem, kultūras centriem, sporta komandām utt. Šāda pieeja palīdzēs veicināt ne tikai veiksmīgāka dialoga veidošanu ar vietējo politisko varu, bet arī risināt sociālas dabas jautājumus un mazināt globālu notikumu ietekmi uz indivīdu Dienvidlatgalē.

Diskusiju dalībniekiem, īpaši šajā post Covid laikā, bija iespēja beidzot vienam otru ieraudzīt un sadzirdēt abu pušu centienus un nodomus. Novadu politisko dzīvi un sociālo dzīvi nosaka ne tikai pašvaldībās notiekošais, bet arī nacionāli procesi, kas no vienas puses ietekmē – veicina vai kavē, un dažādi nevalstisko organizāciju atbalsta un līdzdalības instrumenti, kas palīdz veicināt aktīvu un pašģenerējošu kopienu veidošanos un attīstību.

Āris Ādlers

“Ģimenes dārza svētki ar sarunām par pilsonisko sabiedrību”

Šī gada 6.augustā no plkst. 13:00 līdz plkst. 17:00 būsiet gaidīts viesis Ģimenes dārza svētkos Ambeļos pie Latgaliešu tradīciju mājas “Skreine” (Parka iela 16, Ambeļi, Augšdaugavas novads). 

Radošā un darbīgā atmosfērā ikviens dalībnieks varēs piedalīties dažādās aktivitātēs. Darbosies bērnu rotaļu stūrītis. Notiks meistarklases. Bērni varēs izveidot sēklu mandalu, karodziņu virtenes, gleznot smilšu gleznas un iemācīties pagatavot garšīgu saldējuma kokteili. Būs arī momentfoto pietura, sejas apgleznošanas pietura, un apgleznotās sejiņas bērniem noteikti radīs milzīgu prieku.

Iestādīsim augus, kas priecēs Ambeļu iedzīvotājus vairākus gadus.

Katram dalībniekam kafiju vai tēju un gardumiņu piedāvās mājas kafejnīca “MEŽVĪNI”. 

Būs arī pārsteigumi un loterija. 

Meklēsim risinājumus, diskutēsim kā, organizējot sabiedrības līdzdalības aktivitātes, efektīvāk sekmēt iedzīvotāju līdziesaisti pagasta un novada attīstības procesos.  Kā ļauties radošumam un nebaidīties darīt!

Uz diskusijām aicinās:

Dana Lahtionova – kā laukos veidot pilsoniski aktīvu vidi. Praktiska darbnīca savu  resursu apzināšanai;

Ilze Mežiniece – ģimenes līdzdalība kā kopienas attīstības pamats – saruna par ģimenes nozīmi cilvēka līdzdalības motivēšanā;

Aleksandrs Lahtionovs –  mērķi un to sasniegšana – kā būt resursā. Nūjošanas darbnīca. 

Par savu līdzdalības pieredzi un aktivitātēm aicināti stāstīt arī Ambeļu mednieki – vadītājs Egils Rūtiņš, biedrības “Jubra” vadītāja Juta Valaine, biedrība “Zaļā krūze” – Jolanta Bāra un pirtniece Dzintra Abarone.  

Lietus gadījumā pasākums tiks rīkots Ambeļu mednieku namiņā.

Dārza svētki notika arī Smelteros Preiļu novadā 4.jūnijā Izvaltā, Krāslavas novadā 30.jūlijā 

Pasākumu nodrošina un organizē biedrība “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi””, “Krāslavas māmiņu klubs”, biedrība “Krāslavas rajona partnerība” un   biedrība “Preiļu rajona partnerība”.

ĢIMENES DĀRZA SVĒTKI 2022

Ģimenes dārzā svētki piepildīja šo vasaru ar aizraujošiem un mājīgiem notikumiem Smelteros, Izvaltā un Ambeļos. Trīs novadu ciemos iedzīvotāji tikās, lai iedvesmotos aktīvākai darbībai savā ciemā, novadā un valstī, lai kopīgi mācītos jaunas prasmes kā sekmēt pilsonisko līdzdalību, lai diskutētu par jau padarīto un  to, kādas aktivitātes var veicināt sabiedrības interesi un vēlmi darboties savas kopienas labā. Un, protams, svētkos kopā piedalīties meistarklasēs, priecāties un labi pavadīt laiku.  Dārza svētku piedāvātais formāts – brīvdabas svētki ar diskusijām, darbnīcām, atrakcijām bērniem, cienastu (kafejnīcu) un mūziku – cilvēkiem ļoti iepatikās, iedzīvotāji svētkos jutās brīvi, līdzdarbojās, baudīja kopā būšanu un sarunas ar retāk satiktajiem paziņām, diskutēja par līdzdalību sabiedriskajos procesos, jo paši jutās līdzdalīgi. Bieži vien tas papildināja pagasta svētkus un notika dienu pirms kapusvētkiem, kas Latgalē ir tradicionāls vasaras notikums, kas pulcina tuvākus un tālākus radus.

Dārza svētku pirmais notikums bija Preiļu novadā, kurā dalībnieki iepazinās viens ar otru un izspēlēja sajūtu, kā ir “būt kopā” gan iesaistošā sadarbību veicinošā spēlē, gan kopīgā nūjošanā, gan puķu stādīšanā. Krāslavas novada Izvaltā svētki bija plaši apmeklēti, iedzīvotāji ļoti lepojas ar sava pagasta aktīvo iedzīvotāju paveikto, labprāt iesaistījās aktivitātēs un skaistā vidē baudīja skaistu dienu. Augšdaugavas novada Ambeļos svētki ritēja pavisam mājīgi, neskatoties uz to, ka vienā brīdī sākās lietusgāze un tālumā draudīgi ducināja pērkons. Svētki turpinājās Latgales tradīciju mājā “Skreine”, bet tradicionālie danči notika mednieku mājā.

Īpaši bija izdevies tas, ka spējām iesaistīt vecākus diskusijās par iedzīvotāju nozīmi līdzdarboties, kamēr bērni baudīja svētku aktivitātes. Vecuma un dzimuma ziņā apmeklētāji bija no visām iedzīvotāju grupām. Ģeogrāfiski ne tikai no vietējiem pagastiem, bet arī no tālākām Latvijas pilsētām un pat no Francijas, kā arī liels gandarījums, ka svētkos Izvaltā piedalījās septiņi iedzīvotāji no Ukrainas.,

Dalībnieki kā pozitīvu svētku rezultātu atzīmēja to, ka pagastā notiek interesants un saistošs pasākums, kas ļauj viņiem vienkopus satikt vietējos iedzīvotājus un pagasta viesus, kuri ir tik pat ieinteresēti un aizrautīgi. Tas dod iedvesmu jaunajām idejām, kā arī ļauj justies kā daļai no stipras un saliedētas kopienas.  Pārrunāt dažādas aktivitātes, gan tradicionālas, gan modernākas un sadarboties jaunu pasākumu īstenošanai.

Svētku dalībniekiem bija iespēja novērtēt pasākumu un anketā minēt aktuālākās problēmas, kuras ir viņu pagastā, kā rezultātā tika minētas problēmas, kas skar ne tikai Dienvidlatgales pašvaldību pagastus, bet arī visas valsts teritoriju, ka samazinās iedzīvotāju skaits, ka pagastos grūti atrast darbu, sevišķi jauniešiem. Kā problēma tika minēta arī cilvēku pasivitāte un informācijas trūkums par pasākumiem, iespējām un notikumiem.

Ģimenes dārza svētki pierādīja,  ka nav vajadzīgi lieli, grandiozi pasākumi vai vērienīgi līdzekļi, lai radītu iedvesmojošu atmosfēru vietējiem iedzīvotājiem, kas rosina pozitīvu viedokļu apmaiņu un atzinīgu novērtējumu.

Daudzi dalībnieki minēja, ka būtu vēlams Dārza svētku tradīciju turpināt, lai biežāk sanāktu kopā un apmainītos ar pārdomām, idejām un stiprinātu cilvēku motivāciju. Stiprai kopienai, stipram novadam! Dienvidlatgalē mēs varam!

VIEDOKĻU FESTIVĀLS “ES VARU”

Piektdien, 23. septembrī Augšdaugavas novada kultūras centrs “Vārpa”kļūs par rosīgu platformu Viedokļu festivālam “Es varu”. Tā mērķis ir pulcināt aktīvākos nevalstisko organizāciju biedrus, lauku iedzīvotājus, partnerību pārstāvjus, biedrus, sadarbības partnerus vienkopus, lai rosinātu pieredzes apmaiņu, kur apzināties, ka katrs esam valsts un sabiedrības līdzdalībai ir izšķiroša nozīme. Viedokļu festivālā tiks aicināti viedokļu līderi trīs nozīmīgās tēmās, lai rosināti, mudinātu domāt līdzi, motivētu un radītu pārliecību, ka katram viedoklim ir nozīme. Dalība festivālā ir bez maksas.

Festivālā varēs izteikt viedokli un aktīvi līdzdarboties vai vienkārši būt klāt šādās tēmās:

1. Mediji – viltus ziņas un kur ir patiesība? Populisms, tukšas runas, narcisisms un pakāpšanās uz cita pleciem pēdējos gados ir kļuvušas par ierastām lietām. Mēs dzīvojam katrs savā sociālajā burbulī, tik dalītas informācijas un kategorisku viedokļu pasaulē, ka bieži vien vairs neprotam sarunāties – cieņpilni, argumentēti, uzklausot vienam otru un pieņemot, ka katram viedoklim ir tiesības pastāvēt, neatkarīgi no tā, vai tas sakrīt ar mūsējo.
2. Kopienu līdzdalība. Kā palīdzēt politikā pieņemt labākus lēmumus: būt par sanitāru sliktiem lēmumiem, sabiedrības līdzdalību dažādās formās. Viedokļi un sarunas par lauku  pilsoniskās sabiedrības tiesisko un finansiālo vidi, kā arī spēju būt efektīviem, atbildīgiem un neatkarīgiem sadarbības partneriem, kā arī uzlabot  spēju veidot dialogu ar politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, kas atbildīgi par lauku kopienu ilgtspējīgu attīstību, sekmējot šo ierēdņu atbildību par viņu sniegumu pilsoņiem un sabiedrībai kopumā.
3. Praktiskais padomdevējs. Mana vieta Eiropā. Kā es varu ietekmēt lēmumus Eiropa? Diskusijas par esošajām ES iespējām un darbību, ļaujot saskatīt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas, un ikviena iedzīvotāja nozīmību un proaktīvas rīcības būtiskumu.

Viedokļu festivālu organizē

• “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi””,
• Krāslavas rajona partnerība,
• Preiļu rajona partnerība un
• Europe Direct Dienvidlatgale, kas tiek rīkots Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta “Es Dienvidlatgalē varu” ietvaros .

Projektu “Es Dienvidlatgalē varu!” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”

MAZLIET PAR VIEDOKĻIEM UN TO FESTIVĀLIEM.

Pirmā Daugavpils Viedokļu  festivāla būvēšanā iesaistījos jau krietu pusotru mēnesi pirms tā norises. Un, gluži kā prezentācijā par sociālo tīklu burbuļu formēšanos, pēc kāda laiciņa mana Facebook laika josla izmeta teicienu: „ Fakts ir informācija mīnus emocijas. Viedoklis ir informācija plus pieredze. Ignorance, virspusība  ir viedoklis, kurā trūkst pieredzes. Un viedoklis, kas ignorē faktus, ir muļķība”.

Lūk, šī nav nekāda absolūtā patiesība, taču viela pārdomām gan. Gan festivāla tapšanas, gan tā norises laikā, ļoti daudz domāju tieši par vārda „viedoklis” jēgu. Kas tad ir viedoklis? Vai viss, ko mēs izsakām vai atļaujamies izteikt? Bez apdomāšanās un analīzes.  Mūsu tradicionālajā kultūrā teiciens: „Kas uz sirds, tas uz mēles, ” parasti raksturo bērnu, ļoti naivu cilvēku, cilvēku, kuram tādu vai citādu iemeslu dēļ nedarbojas kādas uzvedības normas. Un citās tradicionālajās kultūrās ir līdzīgi.

Šobrīd mēs patiesi un pamatoti līksmojam par vārda un uzskatu brīvībām. Izbaudām iespējas brīvi izteikties, brīvi balsot, brīvi dzīvot, saskaņā ar savu vērtību sistēmu un priekšstatiem par labu dzīvi. Un tas ir lieliski, nekādu šaubu par to nevarētu būt. It īpaši tai paaudzei, kura izaugusi ar viedokļu paušanu savās virtuvēs, un arī tad – tikai čukstus, kad bērni jau guļ.

Brīva viedokļa paušana ir ļoti plaši akceptēta. Sarunu, Demokrātijas un Viedokļu festivāli kļūst par populāru parādību sabiedrisko aktivitāšu norisēs. Tātad – tas ir noticis. Mēs varam. Mūs par to netiesā. Neatlaiž no darba un neizraida no valsts. Tiesa gan, jāatceras, ka atsevišķos gadījumos, kad mēs izlemjam rīkoties saskaņā ar savu tik brīvi pausto viedokli, mūs gan tiesā, gan  atlaiž no darba, gan izraida no valsts.  Sevišķi krīzes situācijās tas jāatceras.

Sekojoši, šķiet, ka esam nonākuši nākamajā demokrātiskas sabiedrības fāzē, kurā viedokļa publiska paušana ir cieši saistīta ar atbildību. Ar katra atbildību pret sabiedrību kopumā, to cilvēku loku, kuru mūsu viedoklis var ietekmēt. Pret valsti, galu galā. Un pie šī aspekta būtu pastiprināti jāpiedomā.

Jā, tas var skanēt pēc vēlmes ieviest cenzūru, ilgām pēc „stingrās rokas”, un tā tālāk un tamlīdzīgi. Šis aspekts parādījās arī Daugavpils Viedokļu festivālā. Kā – tu neesi varējis brīvi paust savu viedokli? Kas tad tas tāds?  Un kādēļ gan tā?

Nē, es neesmu varējusi pilnīgi vienmēr un pilnīgi brīvi paust savu viedokli, neraugoties uz vārda brīvību un dzīvi demokrātiskā sabiedrībā. Jo zinu cilvēku loku, kas šajā viedoklī ieklausīsies, un tad ir jāsāk domāt – kā tas viņus ietekmēs? Respektīvi – jo lielāka ir tava atbildība, un lielāku cilvēku loku ietekmē tavs viedoklis, jo retāk tu vari atļauties to paust pilnīgi brīvi.

Pavērsīsim krietni spilgu prožektoru uz šo tēzi. Kā jums šķiet, cik bieži savas dzīves laikā brīvi un publiski savu personīgo viedokli ir varējusi paust Anglijas karaliene? Mūsu bijusī prezidente Vaira Vīķe Freibega? Esošais prezidents un ministru prezidents? Atbilde ir acīmredzama. Nē, šeit nestrādā „Kas uz sirds, tas uz mēles.”

Un tā nav cenzūra vai bailes. Tā ir atbildības sajūta. Iekšējā cenzūra, ja vēlaties.

Lūk, pie šīs katra cilvēka, kopienas un organizācijas  iekšējās cenzūras, manuprāt, mums kā pilsoniskajai sabiedrībai arī būtu jāstrādā turpmāk, respektējot to, ka šī ir nākamā fāze demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Jo demokrātija nozīmē savstarpējas saiknes, savstarpēju atbildību un savstarpēju cieņu. Saliedēta sabiedrība nav „pilnīgiatklātiunātriunindividuāli” savus personīgos viedokļus manifestējošu indivīdu kopums.

Pajautāsim katrs sev, pirms rakstām  ierakstu vai komentāru sociālajos tīklos – kā tas ietekmēs klausītājus/lasītājus? Kā tas ietekmēs to mūsu kopīgo „burbuli”, ko saucam par Latvijas sabiedrību? 

Paraudzīsimies uz saviem publiski paustajiem viedokļiem nevis aspektā „Koparmanipadomās”, bet gan „Kātasietekmēs”.

Piedomājam pie saviem viedokļiem. Pie informācijas un pieredzes to formēšanā pieplusojam arī atbildības jēdzienu.

Ieva Jātneice

VAI EIROPA IR TĀLU?

Uzdodot tik tiešu jautājumu dažādu kopienu pārstāvjiem Dienvidlatgalē, cilvēki apzinās, ka mēs ģeogrāfiski un arī politiski, Eiropas Savienības kontekstā, dzīvojam Eiropā, tomēr dažādu iemeslu dēļ daudziem kopienu pārstāvjiem bieži vien ir grūti identificēt sevi ar Eiropieti, vai visamaz tā sevi saukt. Cilvēki sevi vairāk asociē ar Latvijas iedzīvotāju, kas ir viena no Eiropas valstim. Ir divi svarīgi iemesli, kāpēc kopienu pārstāvji sevi nesauc par Eiropiešiem. Viens no iemesliem ir saistīts ar dzīves līmeni un ģeopolitisko situāciju. Desmitiem gadu ar Eiropu cilvēkiem asociējās tās valstis, kas atrodas uz Rietumiem no Latvijas, kurās dzīves līmenis un dzīves kvalitāte ir augstāka. Dienvidlatgales iedzīvotāji atzīst, ka ekonomiskie aspketi ir būtiski un tas ir liels izaicinājums. Otrs iemesls ir kopienu ierastais un bieži vien savrupais dzīves veids, kas saistīts ar zināmu konservatīvismu. Diskusiju ar kopienām laikā bieži tika pausts viedoklis par vērtībām, kas “nāk no Eiropas” un, kas nav pieeņemamas vietējiem iedzīvotājiem. Bažas par liberālu vērtību apdraudējumu kopienu cilvēkiem liek bažīgi attiekties par pārmaiņām un vēlmi teikt: “Mēs neesam tādi. Mēs esam savādāki”. Bažas par pārmaiņām un atvērtas sabiedrības apdraudējumu cilvēkiem palīdz distancēšnās sevi atzīt par Eiropieti.

Dienvidlatgales kopienu pārstāvjii visvairāk Eiropas kontekstā novērtē brīvību kā vērtību, ko būšana Eiropā mums sniedz- tas attiecas gan uz fizisko brīvību politiskā apdraudējuma kontekstā, ceļošanas un pārvietošanās brīvību, gan brīvību, kas saistīta ar iespēju brīvi izteikties un rīkoties.  Kontekstā ar pieaugušo kontaktu skaitu dažādās Eiropas valstīs, kas saistīta ar draugu, paziņu un kolēģu esamību dažādās valstīs (Globālais tirgus), kā arī ar emigrāciju, kā reultātā ģimeņu locekļi atrodas dažādās valstīs, Kopienu pārstāvjiem Eiropā visā tās plašumā saistās ar draugiem un ģimeni.

Iespējas, ko sniedz Eiropa tiek novērtētas gan pozitīvā kontekstā (Iespēja ceļot, Iespēja mācīties, iespēja jaunām pieredzēm utt), gan patērnieciskā nozīmē, kā iespēja tikt pie “labumiem”.  Gan ekonomiskās nevienlīdzības, gan atšķirībām ikdienas sociālo saišu veidošanā, kopienu iedzīvotāji vairāk apzinās, ka Eiropa vairāk ietekmē Diezvidlatgales kopienas kā kopienas ietekmē Eiropu, ar to domājot gan Eiropas Parlamentu, gan Eiropas komisiju. Kā iespēju ietekmēt Eiropu caur Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika atzīta kā iespēja, tomēr ar mazu ietekmi. Vairāk kopienu pārstāvji redz līdzdalību Eiropā caur pašvaldībām un valsts pārvaldi. Šī iemesla dēļ būtiski, ka pašvaldību un nacionālo politiķu loma dialoga un Eiropas apziņas veidošanā ir būtiskojama.

Kontekstā ar dzirdēto un piefiksēto Viedokļu festivāla laikā nākotnē būtiski attīstīt dažādus politiku veidojošus instrumentus: Tieša iesaiste politikas lēmumu veidošanā, Veicinoša un atvērta iespēja iesaistīties budžeta veidošanas procesos, Pētījumu veikšanas veicināšana, Sabiedrības izglītošana, sabiedrības mobilizēšana, Starpsektoru sadarbības veicināšana, Mēdiju iesaiste, Tīklošanās un pieredzes apmaiņas intensitātes palielināšana, sabiedrisko procesu uzraudzīšanas, paldīdzības un atbalsts.

Jāakcentē, ka kopienām gan Dienidlatgalē, gan arī citur Latvijā svarīga ir iespēja piekļūt informācijai un zināšanām kā arī šķēršļu mazināšana izmantot Eiropas un Eiropas Savienības iespējas.

Āris Ādlers