Aizvadīts forums-diskusija “Atmiņa, identitāte, nākotne: novadpētniecības vērtība pašvaldībās”

Daudzviet Latvijā aktuāls kļuvis jautājums, kā nodrošināt pagastu novadpētniecības krātuvju (t.sk. bijušo skolu muzeju) materiālu izvērtēšanu, saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Bieži vien vietējo vēstures liecību vācējiem trūkst zināšanu par krājumu uzturēšanu un komunikāciju, savukārt pašvaldību muzejiem pietrūkst kapacitātes šādai sadarbībai, lai gan tie ir atvērti metodiskai palīdzībai.

Lai diskutētu par šiem jautājumiem un dalītos pieredzē, šī gada 1. oktobrī Bauskā, Kopienas centrā “Pasta5”, notika forums “Atmiņa, identitāte, nākotne: novadpētniecības vērtība pašvaldībās” – pirmā aktivitāte biedrību: Lauku partnerības “Lielupe”, Bauskas rajona lauku partnerības, Dobeles rajona lauku partnerības un partnerības “Kaimiņi” sadarbības projektā par novadpētniecības mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju.

Pasākumā klātienē piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieku no Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Augšdaugavas novada, tostarp pašvaldību pārstāvji, muzeju speciālisti, bibliotekāri, novadpētniecības entuziasti un kultūras darbinieki, bet tiešraidē to vēroja vairāk nekā 200 interesentu.

Foruma sākumā biedrības “Lauku partnerība “Lielupe”” projektu vadītāja Videga Strautniece iepazīstināja ar to, kā radās iecere par sadarbības projektu un kādas aktivitātes tajā plānotas turpmāk. Projekta partneru organizāciju pārstāves – partnerības “Kaimiņi” koordinatore Ieva Krekele, Bauskas rajona lauku partnerības valdes priekšsēdētāja Jolanta Kalinka un Dobeles rajona lauku partnerības projekta koordinatore Ineta Vintere – teica savus ceļa vārdus projekta īstenošanai, uzsverot tā nozīmi katrā novadā.

Galvenās tēmas un runātāju uzsvari

Foruma dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem, vai pašvaldībām un kopienām vajadzīgas novadpētniecības krātuves, kā nodrošināt to uzturēšanu un kāda ir vietējo iedzīvotāju loma šajā procesā.

Bauskas novada pašvaldības pārstāve Aija Spriņķe uzsvēra iniciatīvas nozīmīgumu un cerību, ka šis process palīdzēs rast ilgtspējīgu risinājumu novadpētniecības krātuvju attīstībai.
Latvijas Muzeju biedrības vadītāja Zane Grīnvalde norādīja uz nepieciešamību katrā novadā izstrādāt stratēģisku redzējumu par kultūras mantojuma pārvaldību un paredzēt atbildību par savāktajām vērtībām.
Latvijas Kultūras Akadēmijas pasniedzēja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāve Irina Zeibārte akcentēja novadpētniecības tradīcijas un teorētiskos aspektus, uzsverot, ka daudzās krātuvēs glabājas sabiedrībai maz zināmi materiāli, kuriem nepieciešama izvērtēšana.
Ar pozitīvo pieredzi dalījās Naujenes muzeja vadītāja Evita Kusiņa-Koļesņika un Saldus novada Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuves “Muitas nams” krājuma glabātāja Antra Sipeniece apliecinot, ka veiksmīga novadpētniecība balstās uz sadarbību starp pašvaldību, vietējo kopienu un muzeju.
Jelgavas novada Kalnciema muzeja vadītājs Dāvis Beitlers dalījās pieredzē, kā kopš pusaudža gadiem nodarbojoties ar novadpētniecību, viņa vadītā pagasta novadpētniecības krātuve ir kļuvusi par valsts akreditētu muzeju, savukārt Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns norādīja uz nepieciešamību sistematizēt esošos krājumus un uzsvēra Skaistkalnes krātuves izcilo kultūrvēsturisko nozīmi.

Darba grupu atziņas

Foruma otrajā daļā darbs notika trīs tematiskajās grupās, kurās izkristalizējās vairākas nozīmīgas atziņas:

• Sadarbība ar pašvaldību un juridiskais statuss. Dalībnieki atzina, ka bieži novadpētniecības krātuves darbojas bez skaidra juridiskā pamata un vienotas uzskaites sistēmas. Tika uzsvērts, ka pašvaldībām jārada mehānismi atbalstam un konsultatīvai sadarbībai ar krātuvju uzturētājiem.
• Kopienu iesaiste. Secināts, ka novadpētniecības pamatā ir cilvēki – personības, kas iedvesmo kopienu un spēj iemantot tās uzticību. Bez šīm personībām novadpētniecība neattīstās, bet pašvaldību uzdevums ir nodrošināt vidi, kurā kopienas aktivitātes var pastāvēt ilgtermiņā.
• Kritēriji novadpētniecības krātuvēm. Formulēta nepieciešamība pēc juridiski noteiktiem kritērijiem un metodiskajiem materiāliem, kas palīdzētu krātuvēm strādāt kvalitatīvi – ar skaidri definētiem mērķiem, uzskaiti, glabāšanas un pieejamības principiem. Īpaša uzmanība pievērsta arī nemateriālajam kultūras mantojumam, piemēram, mutvārdu liecībām jeb “cilvēkstāstiem”, kuru saglabāšana ir būtiska lokālās identitātes stiprināšanai.

Noslēgumā foruma dalībnieki vienojās, ka novadpētniecības jomas sakārtošana ir izkustināta no stacionārā stāvokļa, un šis ir tikai pirmais solis plašākā procesā, kas palīdzēs nostiprināt vietējo kopienu atbildību par kultūras mantojuma saglabāšanu.

Nākamā projekta aktivitāte

Projekta turpinājumā no 29. oktobra sāksies apmācību kurss novadpētniecībā, kas ilgs līdz nākamā gada 18. martam. 

Foruma tiešraides video ieraksts https://www.youtube.com/watch?v=toI_v3WFyGM&t=2961s

Ekspertu un viesu prezentācijas var iegūt, rakstot uz e-pastu partneriba.kaimini@gmail.com!

Aicinām interesentus sekot līdzi projekta aktualitātēm un iesaistīties novadpētniecības mantojuma saglabāšanā!

Projekts “Novadpētniecības mantojuma ilgtspējas veicināšana”, Nr. 25-00-C0LA19.332-000001, tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”. 

Informāciju sagatavoja Biedrība Lauku partnerība “Lielupe”