Ar “kosmiskām” iekārtām kalupieši ražo veselīgus našķus

“Sublimācijas iekārtas iegāde bioloģiski liofilizēto augļu un ogu ražošanai” (projekta Nr.22-03-AL28-A019.2104-000011)

Saglabāt vasaras smaržu, garšu un vitamīnus var dažādi. Kalupes lauksaimnieka Normunda Rozentāla saime atradusi savu pieeju un pašu bioloģiskajā piemājas saimniecībā “Vecmežiņi” uzsākusi sublimēto augļu, ogu un dārzeņu gatavošanu.

Nelielā ražošanas telpā klusi dūc iekārta, kurā gatavinās kārtējā sublimēto  ogu porcija. Saimnieki aicina nogaršot gatavo produkciju, kuru ražot uzsākuši vien pirms mēneša. Paciņās un plastmasas kārbās rindojas visdažādākā produkcija, kas gatava doties pie sava patērētāja. Gan pašu audzēti, gan eksotiski augļi, ogas un dārzeņi – veselīgs našķis, ar ko palutināt garšas kāpiņas.   

Sublimācija, ko sauc arī par liofilizācijas procesu, ir aukstā kaltēšana, kuras laikā produkti tiek sasaldēti, tad saplīst produktu šūnas, caur kurām vakuumā mitrums tiek atdalīts no produkta, iegūstot ļoti sausu produktu. Šādi apstrādāti augļi, ogas un dārzeņi saglabā savu krāsu, garšu un gandrīz 100% ogās esošās vērtīgās uzturvielas un vitamīnus, turklāt iegūst ļoti gaisīgu un kraukšķīgu struktūru.   

Ražot sublimētas ogas ir tikai viena no idejām, kas radusies, apmeklējot Daugavpils biznesa inkubatoru. Tā kā pašiem ir savs augļu un ogu dārzs, radās ideja tās pārstrādāt. Īstenot ieceri mēģina gan ar LEADER projekta palīdzību, gan pašu spēkiem. Divas Amerikā ražotās iekārtas saimnieki iegādājušies par saviem līdzekļiem, viena izmaksājusi 6000 eiro. Normunds domā, ka ieguldītie līdzekļi tiks atpelnīti. Esot doma arī izbūvēt saules paneļus, lai var paši ražot iekārtām nepieciešamos energoresursus, jo elektrību tās patērē daudz. Normunds uzgājis informāciju, ka šādas iekārtas radušās gluži vai nejauši, kosmosa inženieriem veicot pētījumus un iegūstot veidu, kā pārstrādāt produktus ilgstoši uzglabāšanai. “Amerikā tas pašlaik ir ļoti modē. Iekārtu ražotājs gatavajai produkcijai dod 25 gadu uzglabāšanas garantiju.” Nogaršojot gatavo produkciju, saproti, kas tas ir īsts garšu kosmoss.

Kaltēt var pat saldējumu un konfektes

Iekārtas darbojas vien mēnesi, bet ražošanas telpā jau kastēs krājas jaunā produkcija. Tā fasēta gan īpašos papīra iepakojumos, gan plastmasas spainīšos, no kuriem pretī kārdinoši raugās zemenes, avenes, kivi, plūmes un citi pašmāju un eksotiskie gardumi. Lielākoties iekārtās nonāk pašu dārza raža, tostarp daudzveidīgi dārzeņi, ko var grauzt tāpat vai likt zupās. Normunds stāsta, ka izkaltētie  dārzeņi vai augļi, nonākot ūdenī, piebriest un garšojot kā nupat plūkti dārzā. “Ja zupu uzreiz neapēd, uzlej uz paplātes un liec iekārtā, tad maisiņā un pēc tam atkal vari ēst.” Burkānus mēģina kaltēt dažādā formā – gan salmiņos, gan kā čipsus graušanai. Ļoti izteikta garša ir rabarberu čipsiem, tos gan pirms kaltēšanas izmērcē cukura sīrupā. Visgrūtāk kaltējas ogas ar vaska kārtiņu – dzērvenes, mellenes, brūklenes, tās pirms kaltēšanas vajag fiziski traumēt, pāršķeļot miziņu, lai kaltējot mitrums tiek laukā, tāpēc talkā nāk parastā grila tīrīšanas birste vai zirgu suka.

Eksperimentējot pamēģinājuši izkaltēt arī pirkto sieru, kas sanāk gards kā čipsi, tāpēc ir doma gatavot Jāņu dienas našķus. Izrādās, sublimēt var pat saldējumu, kas gatavā veidā izskatās pēc zefīra, taču ir kraukšķīgs un mutē kūstošs gardums. “Es jau sievai saku, ka ielikšu iekšā savu čību paskatīties, kāda tā sanāks,” smejas Normunds un rāda iesaiņojumu ar krāsainiem popkornam līdzīgiem kraukšķiem. Tas ir viens no saimnieku eksperimentiem, kas īpaši garšojot bērniem, – sublimētas želejkonfektes.   

Savu nišas produktu meklējumos talkā nāk arī pārtikas tehnologs, kas iesaka labākos variantus. “Ir doma gatavot arī kādus biezenīšus, piemēram, burkānu ar ķirbi vai ābolu ar mellenēm. Viendabīgo masu var silikona formiņās sasaldēt un izkaltēt kā batoniņus, ko var ņemt līdzi pārgājienos, jo būs viegli un garšīgi.”  Vēl esot padomā mēģināt kaltēt gaļu, bet rudenī likt iekārtās sēnes.

Ražošanas process var notikt cauru gadu, jo iekārtās var likt arī saldētus produktus, tāpēc saimnieki vasarā un rudenī novākto ražu liek lielās saldētavās. Vienā reizē iekārtā var ielādēt 5-6 kg produkta, kas kaltējas vismaz 36 stundas, saldētām ogām kaltēšanas process ir īsāks. No viena kilograma svaiga produkta iznāk vien 100 g gatavās produkcijas, proti, var iesaiņot kādas 20 paciņas. Pašizmaksa ir liela un tas nosaka produkcijas gala cenu.

Ar jaunākās meitas Diānas palīdzību izveidojuši savu zīmolu “Rain Berries snacks”, meita izgatavo etiķetes un prezentē produkciju Rīgā. Interese no pircējiem jau esot, daži iepakojumi aizceļojuši pie vecākās meitas Kristīnes uz Īriju, kur produkcija jau guvusi atzinību.  

“Pamazām attīstāmies, domājam par savu internetveikalu, kā cilvēkiem sūtīt tās paciņas. Pašlaik cilvēki zvana, pasūta, reizi nedēļā vedu uz Daugavpili un Preiļiem. Pagaidām esam tādā reklamēšanas stadijā, aicinām, dodam pagaršot, lai saprot, kas tas ir,” stāsta Normunds.

Uzsākot savu jauno nodarbošanos, saimnieki apmeklējuši līdzīgas ražotnes Latvijā, smēlās pieredzi. Vietējie mājražotāji kaltē ķiplokus, zaļumus un citus produktus, lielas konkurences pagaidām neesot, jo īpaši Latgales pusē.

Ideju vēl daudz

Pats Normunds pēc izglītības ir mēbeļu galdnieks no Madonas. Pirms daudziem gadiem ieprecējies Kalupē, kur abi ar sievu nopirkuši māju ar zemi, iestādīja ābeļdārzu. Sākotnēji Normunds uz pasūtījumu izgatavoja dažādas mēbeles un galdniecības izstrādājumus, līdz nopietni pievērsās gaļas liellopu audzēšanai. Uz lauka ganās Šarolē un Herefordas šķirnes liellopi, kas ir ģimenes galvenais ienākumu avots. Iveta ikdienā strādā Kalupes veikalā par pārdevēju.

Normunds ir apkaimē pazīstams alus darītājs, kādu laiku ar to nopietni nodarbojies, rādījis apmeklētājiem arī pašu alus darīšanas procesu, ko pārņēmis no sava vectēva. Pašlaik gan alu dara vien uz lielākiem svētkiem, jo visam neatliek laika. Dzīves laikā ir daudz kas izmēģināts, ražoti dažādi Daugavpils suvenīri un pat audzētas Kalifornijas sliekas meitas skolas eksperimentam, bet pašlaik sliekas ir savairojušās un ir lielisks palīgs lauksaimniecībā.

Saimnieks teic, ka abiem ar sievu jau vajag kādu mierīgāku nodarbi, tāpēc lielo gaļas liellopu saimniecību pārņems dēls Jānis, kurš pašlaik mācās Priekuļu tehnikumā par mehāniķi un lauksaimniecības tehniķi, bet paši tagad vairāk pievērsīsies jaunajai nozarei. “Galva ir pilna idejām, par tām tagad nestāstīšu. Domāju, ka dzirdēsiet par mums vēl visādus brīnumus,” jautri saka Normunds.

Teksts, foto: Inese Minova

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas EUR 12071.44, no kurām ELFLA (publiskais finansējums) – 8450.01 EUR.