Projekta Dabas spēks un pirts tradīcijas – sev, ģimenei un biznesam!” apmācības Igaunijā
No 29.-30. oktobrim Igaunijā, saimniecībā “Vaskna Tourist Farm”, Haanja apriņķī norisinājās kārtējās apmācības LEADER starpvalstu sadarbības projektā – „Jelgavas, Ozolnieku, Daugavpils, Ilūkstes un Gulbenes novada iedzīvotājiem! Šis bija jau trešais apmācību cikls, kas iekļāva sevī tēmas: “Pirts būvniecība un melnā pirts. Kā uzbūvēt vilnas pirti? Melnās pirts vēsture, atšķirības un priekšrocības”. Kā pareizi uzbūvēt pirti tieši tādam nolūkam kā iecerēts? Kā nepiemirst nianses pirts ventilācijas ierīkošanā un siltināšanā? Kādu krāsns veidu un kādus pirts akmeņus izvēlēties? Šos un daudzus citus tematus apskatīja lektors, arī pirtnieks, vairāku starptautisko pirts sacensību dalībnieks un tiesnesis no Latvijas Jānis Pavlovičs.
Apmācību otrajā daļā devāmies uz netālo melno pirti “Mooska farm” pie pirtnieces un seno rituālu turētājas Eda Veeroja no Igaunijas. Nozīmīgi, ka Igauņu melnā pirts ir iekļauta UNESCO kultūras mantojumā. Pirtniece rādīja un stāstīja tradīcijas, kādas tiek ievērotas apmeklējot melno pirti, skaidroja pirts rituālu kultūras iezīmes un aicināja interesentus piedalīties īstā melnās pirts rituālā. Līdzīgi kā latviešiem, arī igauņiem procedūru secība pirts apmeklēšanas laikā ir līdzīga. Vispirms pirtī sasildās, tad tiek veikta visa ķermeņa attīrīšana jeb skrubēšana un tikai noslēgumā ir pēršanās. Interesanti, ka senatnē pirtsslotas izmantoja vienīgi tad, ja pirts tika apmeklēta, veicot kādu rituālu vai ārstējot slimības. Ikdienišķs pirts apmeklējums bija parasta sildīšanās bez pirtsslotu izmantošanas.
Nākamajā dienā lektors no Lietuvas Vaidotas Gikys dalībniekus iepazīstināja ar Lietuvai raksturīgo vilnas pirti un tās vēsturi, tradīcijām, būvniecību un īpatnējo vilnas pirts kurināšanu. Uz Igauniju tika atvesta līdzi vilna un ikviens interesents varēja vērot, kā no vilnas gabala, prasmīgi to apstrādājot ar ziepēm var uzfilcēt pirts cepuri, čības vai cimdus. Drosmīgākie un darboties gribošie turpat uz vietas uzfilcēja katrs sev pa cepurei. Dienas noslēgumā tika apmeklēts arī netālu esošais Munameģis un ceļš varēja vīties mājup.
