Aktualitātes

Lai stiprinātu pilsonisko līdzdalību, demokrātijas kultūru un attīstītu kopienas aicinām iedzīvotājus piedalīties kopienu semināros “ES VARU”

SEMINĀRA LAIKĀ IEGŪSIET:

  • Izpratni un pieredzi, ka dažādība ir vērtība;
  • Izpratni par dialoga nozīmīgumu kopienas attīstībā;
  • Izpratni par kopienas procesiem un savu vietu tajā;
  • Sevis un citu apzināšanās kā resursu kopienas attīstībā;
  • Iemācīsieties rast risinājumus kopienu izaicinājumiem;
  • Veidosiet jaunas un paliekošas sadarbības dalībnieku starpā;
  • Padarīsiet dzirdamu kopienas balsi pašvaldības līmenī.

SEMINĀRI NOTIKS:

Krāslavas rajona partnerības darbības teritorijā Semināri notiek digtālajā vidē: https://us02web.zoom.us/j/7386250621

18. 05  Plkst. 14.00Ezernieku pagasts, Dagdas novads.
19.05 Plkst. 10.00Indras pagasts, Krāslavas pagasts.
19.05 Plkst. 14.00Šķeltovas pagasts, Aglonas novads

Preiļu rajona partnerības darbības teritorijā. Par semināra norises formātu informācija sekos.

25.05 Plkst. 14.00Līvānu novads.
26.05 Plkst. 10.00Smelteres pagasts, Preiļu novads.
26.05 Plkst. 15.00Riebiņu novads.

Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības “Kaimiņi” darbības teritorijā. Par semināra norises formātu informācija sekos.

01.06. Plkst. 14.00Līksnas pagasts, Daugavpils novads.
02.06 Plkst. 10.00Skrudalienas pagasts, Daugavpils novads.
02.06 Plkst. 15.00Eglaines pagasts, Ilūkstes novads.

SEMINĀRU VADĪSIeva Jātniece biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja ar pieredze NVO sektorā vairāk nekā 20 gadi un Daina Alužāne – kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” koordinatore.

  • Nav nepieciešams iepriekš reģistrēties vai pieteikties;
  • Lūgums pievienoties ne ātrāk kā 10 minūtes pirms semināra sākuma;
  • Atverot adresi pārlūkprogrammā, atļaujiet kameras izmantošanu (Allow);
  • Pieslēdzoties obligāti norādiet savu vārdu un uzvārdu.

Ceļojums Dienvidlatgales kopienu varēšanā.

Divas maija nogales nedēļas un jūnija pirmās dienas mums, biedrības „Ūdenszīmes” pārstāvēm Ievai Jātniecei un Dainai Alužānei pagāja Dienvidlatgales zīmē. Gan virtuāli, gan klātienē novadījām deviņus seminārus ciklā „ES varu!”

Semināri norisinājās Krāslavas lauku partnerības, Preiļu lauku partnerības un Ilūkstes un Daugavpils novadu partnerības „Kaimiņi” teritorijās. Un to, cik daudz mēs varam, vajadzēja pierādīt mums visiem – gan projekta vadības grupai, gan semināru apmeklētājiem, gan mums, kā šī cikla vadītājām.

Covid 19 ierobežojumu un tuvo pašvaldību vēlēšanu laiks radīja blīvu izaicinājumu gaisotni, taču šādos gadījumos gandarījums par paveikto ir vēl jo lielāks. Pat šādā kontekstā Dienvidlatgales semināru cikls izcēlās ar savu spēku un daudzveidību!

Semināri Krāslavas novadā norisinājās tiešsaistē, un klātienei adresēto programmu nācās būtiski pārveidot. Pirmais seminārs pārsteidza ar lielo dalībnieku skaitu – vairāk nekā 40 cilvēki, oho! Un tas spilgti liecināja par lielo interesi piedalīties demokrātijas procesos, uzzināt jaunas metodes, dzirdēt stāstus par labajiem piemēriem. Un, galvenokārt, iepazīties ar citiem aktīvajiem kopienu cilvēkiem. Izdarījām visu – lekcijas klausījāmies, diskutējām, spēles demonstrējām, izstrādājām idejas līdzdalības budžeta iniciatīvām, un kaislīgi balsojām. Par operatīvu līdzdalību, reakciju uz mainīgo situāciju un svaigiem risinājumiem pasākumu norises laikā noteikti lielais paldies jāsaka Krāslavas partnerības koordinatorei Zanei Ločmelei!

Nākamajā nedēļā devāmies uz Preiļu un Līvānu novadiem, kur tomēr bija atrastas iespējas semināru norisei klātienē, ievērojot visus spēkā esošos ierobežojumus. Āra teritorijās, un viss! Mēs gribam satikt dzīvus cilvēkus, lai tur vai kas. Datorus nē, prezentācijas nē, sarunājamies! Jāteic, šāds piedzīvojums mums, pat kā pieredzējušām semināru vadītājām, bija patiesi iespaidīgs. Seminārs Līvānos norisinājās pilsētas stadionā, un tā auditorija – kundzes sudraba gados. Mazliet vēja un caurvēja, mazliet sporta treniņu fonā, tomēr nekas nespēja izjaukt pasākuma norisi. Nākamais seminārs – pie Smelteru aktīvās kopienas, kuras centrā ir skola. Skolotāji, pieredzējuši NVO darbinieki, no kuriem nemaz negribējās šķirties. Tomēr tas bija jādara,  jo mūs jau gaidīja Riebiņos. Ko tad te redzēsim? Jā – milzīga sporta halle un vidusskolas vecuma jaunieši. Citas metodes, citi materiāli, cits sarunas veids. Izmantojot vides piedāvājumu, dialoga spēli spēlējām uz vingrošanas matračiem, un tas atdzīvināja pat tos skolēnus, kuri uz pasākumu bija ieradušies, jo „skolotāja lika.”

Mājupceļā uz Sēliju ceļamies ar pārceltuvi. Lietus, negaiss, Daugavā spēcīgi viļņi. Šķiet, ka otru krastu nesasniegsim. Domājam – ko tad varētu piedāvāt nākamā nedēļa? Nu, vēl mēs neesam runājušas nevienā sakrālajā telpā, baznīcā vai tamlīdzīgi.

Jā, un tieši to arī pēdējā semināru cikla nedēļa piedāvāja! Līksnas pagastā pie atjaunošanas stadijā esošas muižas kapellas. Zem kapellas kapenes ar visām zārku nišām. Nišas gan tukšas. Āra lapenē sapulcējušās kundzes no Līksnas un Nīcgales. Ak, tik sen neesam satikušās, un tās Aizdaugavas meitenes gribam satikt, un parunāt, ko tad darīt rīt, ko jaunnedēļ. Paskat, kāds mums Līksnas parks( un tas patiešām ir uzmanības vērts), paskat, kāda kapella. Tieši zināšanas, kā pareizi darīt tālāk, tieši tās mums ir vajadzīgas! Līksnā mums aktīva iedzīvotāju kopa, kas jaudīgi darbojas. Nīcgalietes gan vēl meklē veidus, kā savu ciematu aktivizēt.

Kādas vides semināriem vēl ir iespējamas?

Sveicieni, saka Silene – seminārs norisināsies pļaviņā pie vakcinācijas centra! Centrs iekārtots Silenes skolā, tomēr tas piešķiļ īsti laikmetīgu dzirksti šai sarunai. Silenes, Skrudalienas dāmas jau ir pieredzējušas kopienu un NVO aktivitātēs, kopā darbojas gan pagastu pārvaldes, gan sabiedrības pārstāvji, gan skola. Šeit centrālo problēmu sagādā vienotas informācijas trūkums par NVO pieejamajiem resursiem, projektu konkursiem. Un valodas barjera ir pietiekami liela. Mums ir grūti uzrakstīt. Šķiet, ka tas nav mums…Protams, jebkuram no mums būtu grūti uzrakstīt projektu svešvalodā! Taču tādēļ pastāv savējie – ja ne šajā, tad kaimiņu kopienā noteikti būs kāds, kurš kļūdas izķers un pareizos formulējumus korektā valodā ieteiks.

Devītais, noslēguma seminārs, ir kā silta rabarberu plātsmaize. Šedere. Plašs un mīlīgs bērnu rotaļu laukums upes ielokā. Smaržo kalmes, upē gulbju pāris. Skatu uz ieliņu nosedz Kultūras nama un bibliotēkas vēsturiskā ēka. Kultūras nama vadītāja Rita, biliotekāre Ruta, jaunatnes lietu speciāliste Aļona, pagasta pārvaldnieks. Visas pagasta „atslēgas personas” – dziļi ieinteresētas savas vietas attīstībā. Un  šādas tikšanās rada gan patiesa gandarījuma izjūtu, gan jaunas idejas. Re, Kultūras nama ēkas otrais stāvs ir tukšs un neremontēts, kāda izstāžu zāle tur būtu! Un ne tikai izstāžu zāle – Radošā rezidence, ne mazāk. Iedomājieties, kāds skats uz upi no otrā stāva logiem…mākslinieki garā rindā stāvēs uz Šederes rezidenci.

Šajā dienā vairs nav jāsteidzas, un Šederes siltumu izbaudām nesteidzīgi, savelkot kopā visa devītnieka iespaidus. Nebraucām kā apmaksāti projekta lektori, kaut arī – liels paldies par šo iespēju! Braucām kā savējie pie savējiem. Runāt par svarīgām lietām. Par dzīvi un tās attīstību. Par to, ko mēs varam paveikt katrs savā ciematā un visi kopā. Radīt kopības un aizmugures sajūtu. Dienvidlatgalē noteikti var. ES varu. MĒS varam. Kurš tad cits vēl te būs tas varētājs?

Ieva Jātniece

Pilsoniskā līdzdalība Dienvidlatgales teritorijā

Ar iedzīvotāju viedokļu apkopojumu par pilsonisko līdzdalību var iepazīties te:

Aicinām jauniešus uz apmācībām “ATVĒRT CITAS DURVIS”

Lai novērstu emocionālo izdegšanu aktīvākajiem jauniešiem, kas darbbojas lauku kopienās aicinām pieteikties divu dienu apmācībām “Atvērt citas durvis”.

APMĀCĪBU LAIKĀ IEGŪSIET:

Spēju radīt labu paštēlu un uzturēt to, jo tas ļauj rīkoties droši, parliecinoši un bez liekas iekšējās šaubīšanās. Tas ļauj bez vilcināšanas izvēlēties un uzņemties pienākumus, kurus katrs no mums ir spejīgs veikt, un atteikties no tādiem pienākumiem, kas nav mūsu spēkos, tādēļ neizjūtot ne vainu, ne mazvērtību.

APMĀCĪBAS VADĪS:

Profesionāls treneris no Norvēģijas Henric Johansson

Profesionāla trenere Ieva Johansson

APMĀCIBAS NOTIKS:

2021. gada 11.-12. septembrī viesu mājā “Lejasmalas”, Krālslavas novads, Aulejas pagasts, Šķipi.

PIETEIKŠANĀS:

Pieteikšanās obligāta līdz 2021. gada 27. augustam norādot vārdu, uzvārdu, koktaktinformāciju un pārstāvēto lauku kopienu vai organizāciju. Rakstot uz e-pastu mudite.kiselova@gmail.com

Pēc pieteikuma saņmešanas dalībniekeim tiks izsūtīta organizatoriska informacija un apmācību darba kārtība

KAS VAR PIETEIKTIES:

Aktīvi jaunieši, kas darbojas vietējās lauku kopienās, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Apmacībās varēs piedalīties vakcinēti, izslimojuši COVID-19 vai derīgs negatīvs covid tests jauniešiem.

MĒS NODROŠINAM:

Apmācību norisi, uzturēšanos un ēdināšanu.

Drosme atvērt citas durvis

Šī gada 11.-12. septembrī jaunieši tikās divu dienu apmācībās “Atvērt citas durvis” par sevis pilnveidošanu un pilsonisko līdzdalību. Kopā pulcējās 15 dalībnieki no Krāslavas, Augšdaugavas un Preiļu novadiem, lai izprastu, kā mijiedarbojas motivācija darīt un darba rezultāts, cik sadarbības veidošanā ir svarīgas komunikācijas prasmes un kā katra iekšējie resursi un domāšanas veids ietekmē cilvēka lomu sabiedrībā.

Apmācības vadīja domāšanas vadīšanas eksperts Henric Johansson (no Norvēģijas) un neformālās izglītības un sadarbības trenere Ieva Johansson (no Latvijas). Lektori caur neformālās izglītības metodēm deva jauniešiem prasmes un zināšanas komunikācijā, motivācijā un sevis izzināšanā caur pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas kultūras prizmu. Tādā veidā jauniešiem dažbrīd neintreresējošas, garlaicīgas lietas un notikumus pasniedzot aizrautīgi un atraktīvi.

Pasākuma noslēgumā jaunieši atzina, ka apmācības mainīja domas pašiem par sevi un ļāva ieskatīties savos komunikācijas veidos ar apkārtējiem cilvēkiem. Radās izpratne par to, ka komunikācija ir atslēga jebkurai sadarbības veidošanai vai iessaistei notikumos, lai kaut ko mainīt savā dzīves vietā.

Apmācības “Atvērt citas durvis” notika Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģu grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” projekta “Es Dienvidltagalē varu” ietvaros.  Projekts ilgs līdz 2022. gada septembim, tāpēc aktuālajai informācijai par projekta aktivitātēm var sekot biedrības “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība „Kaimiņi””, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” un biedrības “Preiļu rajona partnerība” mājas lapās. Visas projekta aktivitātes notiek bezmaksas un tajās var piedalīties jebkurš lauku un pilsētas iedzīvotājs bez vecuma ierobežojumiem.

Ieva Jūhansone

Diskusija ar politiķiem Dienvidlatgalē “Vārds Laukiem”

Lai motivētu Dienvidlagales iedzīvotājus iesaistīties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un veidotu izpratni par lēmumu pieņemšanu un līdzdalības rezultātiem, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” aicina novada nevalstiskās organizācijas un aktīvos iedzīvotājus uz kopīgu diskusiju ar novada deputātiem.

Diskusijas notiks:

  • 3.martā Krāslavas kultūras centrā ar Krāslavas novada deputātiem
  • 9. martā Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” (Dobeles ielā 30, Daugavpilī) ar Augšdaugavas novada deputātiem
  • 9.martā Līvānu uzņēmējdarbības centrā ar Līvānu novada deputātiem
  • 10.martā Preiļu novada kultūras centrā ar Preiļu novada deputātiem.

Diskusiju vadīs pieredzējis moderators un pilsoniskās sabiedrības aktīvists Āris Ādlers.  Viņš ir vietu attīstības speciālists, kurš iestājas par iekļaujošu attīstību, kas paredz pastāvīga dialoga uzturēšanu starp iedzīvotājiem un pašpārvaldi. Ārim ir praktiska pieredze sabiedrības līdzdalības jautājumos pašvaldību un Eiropas līmenī. 

“Vārds laukiem” Krāslavā, Augšdaugavā, Līvānos un Preiļos

Akcenti, secinājumi.

Izpratne par līdzdalību katrā novadā ir saistīta ar ilgu gadu piekoptām, nepierakstītām tradīcijām pašvaldības un iedzīvotāju saiknes veidošanā un komunikācijas nodrošināšanā.  Diskusiju dalībnieki no Pašvaldības politiķu puses bija tie, kas jau regulāri uztur komunikāciju ar iedzīvotājiem un NVO, bet no iedzīvotāju puses bija aktīvākie cilvēki, kuriem jau ir labāka vai sliktāka darbības pieredze biedrībās vai līdzdalības procesos.  Dienvidlatgales novadu situācija daudz neatšķiras no kopējās Latvijas situācijas lauku teritorijās. Daudzas biedrības faktiski darbojas savu vai plašākas sabiedrības interesēs un saikni ar pašvaldību un politiķiem veido, meklējot gan morālu, gan resursu atbalstu savai darbībai vai sabiedriskā labuma aktivitātēm, ko tās veic vai plāno veikt. Šajā jomā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām veidojas pietiekami laba, jo lielākā daļa politiķu redz jēgpilnu biedrību darbību un pienesumu novadu vitalitātes nodrošināšanai. Novadi, kuros notikušas diskusijas, raksturīgi ar to, ka kāds no politiķiem pats darbojas kādā biedrībā vai arī savu sociālo aktivitāti īstenojis biedrībā. Tieši šī situācija radījusi ļoti integrētu sadarbības formu, kur bieži vien biedrību centieni sakrīt ar vietvaras politiķu politiskajiem mērķiem novadā.

Politiķu un iedzīvotāju tuvība (maza distance) rada iespēju, ka iedzīvotāji salīdzinoši vienkārši var uzrunāt savus priekšstāvjus un paust viedokli, problēmu vai ideju. Lielākais izaicinājums visur ir saistīts ar aktīvo kopienu spēju nevis konstatēt problēmas, bet ģenerēt idejas un tās virzīt īstenošanai caur pašvaldību (izņemot neliela apjoma iniciatīvas). Sadarbība ar pašvaldību lielā mērā tiek interpretēta kā sūdzību izskatīšana un problēmu risināšana, kur biedrības konstatē situāciju un vēršas pašvaldībā ar lūgumu uzlabot situāciju. Tikai dažas biedrības ir ļoti patstāvīgas un ir gatavas pašas īstenot savas idejas un ieceres, no pašvaldības prasot tikai, piemēram, līdzfinansējumu.

Ņemot vērā strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos Latgalē, pēdējo desmit gadu laikā, arī nevalstisko organizāciju dalībnieki izjūt aktīvu, pilsoniski ieinteresētu un atbildīgu iedzīvotāju trūkumu. Lauku teritorijās trūkst jaunu (t.sk. jauniešu) līderu, kas iesaistītos pilsoniskās līdzdalības jautājumus, rosinātu mūsdienīgas, inovatīvas ieceres.

Notikušo diskusiju pienesums novadu demokrātiskajiem procesiem saistīts ar kopīgu aktīvo iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju vienošanos, ka pilsoniskā iniciatīva un diskusiju kultūra ir būtiska pārdomātai vietu attīstībai.  Diskusiju laikā bija iespējams atjaunināt, iespējams, sen aizmirstas metodes, cilvēku iesaistes veicināšanai: apzināt, atbalstīt līderus, individuāla pieeja, kopīgu pasākumu rīkošana, dažādu iedzīvotāju grupu aktivizēšana utt. Svarīgi arī atzīmēt tās lietas, kur politiķi ir kā deputāti un kur kā darbinieki. Diskusiju norise novados tā ir kopēja vajadzība, lai sadzirdēt vienam otru un veidot sadarbību vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Būtiski veidot demokrātiskos procesus un diskusiju pieredzi caur konkrētu jomu iniciatīvām: uzņēmējdarbības centriem, kultūras centriem, sporta komandām utt. Šāda pieeja palīdzēs veicināt ne tikai veiksmīgāka dialoga veidošanu ar vietējo politisko varu, bet arī risināt sociālas dabas jautājumus un mazināt globālu notikumu ietekmi uz indivīdu Dienvidlatgalē.

Diskusiju dalībniekiem, īpaši šajā post Covid laikā, bija iespēja beidzot vienam otru ieraudzīt un sadzirdēt abu pušu centienus un nodomus. Novadu politisko dzīvi un sociālo dzīvi nosaka ne tikai pašvaldībās notiekošais, bet arī nacionāli procesi, kas no vienas puses ietekmē – veicina vai kavē, un dažādi nevalstisko organizāciju atbalsta un līdzdalības instrumenti, kas palīdz veicināt aktīvu un pašģenerējošu kopienu veidošanos un attīstību.

Āris Ādlers