Pasvālē, Raubonys ciemā jau ceturto reizi notika Amatniecības un Mūzikas festivāls

Publicēts : 11.septembris.2019

7. un 8. Septembrī Pasvālē, Raubonys ciemā jau ceturto reizi notika Amatniecības un Mūzikas festivāls un šoreiz tam tika dots nosaukums “Vilnas dienas”, un kā nu ne, ja pasākums notika Raubonys vilnas kārstuvju teritorijā.  Pateicoties LEADER sadarbības projektam “Dabas spēks un pirts tradīcijas sev, ģimenei un biznesam” 7.septembrī uz Lietuvu devās arī interesenti no Jelgavas, Ozolnieku, Daugavpils novadiem. Festivāla ietvaros projekta sadarbības partneri – Pasvāles partnerība bija izveidojusi īpašu programmu, lai papildus festivālā notiekošajam, interesenti varētu izglītoties gan par vilnas ieguvi, gan pārstrādi un to veiksmīgu pielietošanu pat pirtī! Jā – lietuviešiem ir unikāla vilnas pirts un, protams, tā bija centrālais objekts visa pasākuma laikā. Vilnas pirtī bija iespējams pierakstīties uz procedūrām, latviešu “Lavandas pirtnieku” vadībā, kad caur skaņu un smaržu pasauli iekviens varēja doties “Ceļojumā pie sevis”- tā saucās pirtnieku vadītā pirts programma. Vēl interesentiem tika organizēts apmeklējums Vilnas kārstuvju ēkā, kur ķieģeļu mūra ēkas otrajā stāvā joprojām darbojas sensenās iekārtas un no vilnas pikām, kādas tās ir sākumā, pēc aitu cipršanas un vilnas mazgāšanas, ar dažādu senu iekārtu palīdzību vilna iziet savu apstrādes ceļu līdz vērptam pavedienam.

Kopējā festivāla izvēlētā tematika bija – seno amatu prasmes mūsdienās. Festivāla laikā uz skatuves visas dienas garumā uzstājās vietējās folkloras kopas ar dziesmām un dejām, bet turpat netālu pļaviņā bija ierīkotas radošās darbnīcas, kur ikviens interesents varēja iemācīties mezglot, aust jostas, veidot bļodiņas un stabulniekus no māla, vērot, kā tiek krāsota dzija viršu virumā vai alkšņu čiekuros, lūkot kalējus darbībā pie īstas laktas. Turpar bija vērojams arī kā top lietuviešu nacionālais gardums – šakote, bet citas vietējās saimnieces mācīja kā pagatavot pelmeņus. Vērpjamais ratiņš prasmīgi dūca kādas vērpējas vadīts, kad viņa skaisti un liegi ievirpināja sev klēpī esošu vilnas mākoni smalkā pavedienā. Varēja vērot arī īstas aitas cirpšanas demonstrējumu un to, kā tiek ģērēta āda. Vēl jāpiemin grozu pinēji un karošu grebēji, lakatu krāsotāji un cimdu adītājas, filcētāji un tamborētāji un vēl un vēl. Tik plašs bija seno amatniecības veidu pārstāvju pulks. Pasākumu sestdienas vakarā noslēdza ugunšsovs.